Kapliča – Pasaules Anykšču jaunrades centrs

1858 Kapelas celtniecību uzsāka zemes īpašnieki. Anupras un Filipina Venclovavičiai. Tiek uzskatīts, ka tā celta Burbišķu muižas grāfu Venclovaviču dzimtas kapenes pagrabstāvā. Reizēm šeit tika noturēti dievkalpojumi, parasti tikai Palmu svētdienā vai pēc kāda muižnieka nāves. Pagrabstāvā bija aptuveni 10 nišas ar mūrētiem zārkiem. Šeit atpūtās visa grāfu ģimene. Pēc cilvēku stāstītā, kapela bija pamesta jau tad, kad tika apglabāts pēdējais šīs slavenās dzimtas kungs. Liela daļa no tās tika iznīcināta Pirmā un Otrā pasaules kara laikā: nišas tika izraktas, mirstīgās atliekas apgānītas. Pati ēka izzūd.

Blakus esošā kapsēta ir ļoti sena un nav apmeklēta kopš 1936 gada. Kapu teritoriju savulaik norobežoja augsts mūra žogs, gar kuru auga tūjas. Padomju laikā kapsēta tika iznīcināta un pārveidota par parku. Kad kapsētas tika iznīcinātas, mirušo piederīgie tika pārapbedīti citur, bet daudzi pamesti un nepieskatīti kapi palika. Pēc tā laika varas iestāžu norādījumiem lielu daļu atlikušo kapakmeņu un krustu, kas netika savākti vai aizvesti, no iznīcināmās kapsētas aizveda uz Svėdasai, kur tos īpašā karjerā sasmalcināja ceļu būvei piemērotā šķembās. Tā kā trūkst reālu vēsturisku datu, kapelas izskatu var identificēt ar notikumiem,

1925 aprakstīts Antana Vienuoļa no Anykščiem stāstā “Vėžys”. Rakstnieks stāsta par muižnieka Venclovaviča ģimeni (darbā – Put-Put-Putarlecki kungs). Viņš apraksta arī kapelas celtniecību, kuras iniciatore, domājams, bija grāfiene Kristina Štčech. Viņa lika uzcelt kapelu, lai izpirktu Put-Putarlecku grāfu grēkus. Kapelu uzcēla un izdaiļoja pieaicinātie itāļu amatnieki. Kad viņi nosūtīja baznīcas vadībai kapelas labiekārtošanas plānu, viņi nesaņēma apstiprinājumu, jo rotājumi, kas piederēja pagānu elkiem un tempļiem, nevarēja vainagot svētās katoļu baznīcas stabus un pilastrus. Pēc Kristīnas nāves grāfa otrā sieva, grāfiene Tuža, ienīda visu lietuvisko, tāpēc viņa balināja baznīcu, lai tajā paliktu visas “pagāniskās” kultūras zīmes un rotājumi.

1966 Kapela tika nodota Kultūras departamenta īpašumā, taču tā nav atjaunota. 1968 Pēc toreizējās muzeja direktores Terēzijas Mikeliūnaites iniciatīvas tika pieņemts lēmums “atjaunot bijušo kapliču Anykšču sabiedriskā muzeja vajadzībām”. Ideja bija izveidot rakstniekiem veltītu ekspozīciju un kolekciju glabātuvi pagrabstāvā. Darbs noritēja ārkārtīgi lēni, līdz apstājās pavisam. Galu galā kapela no muzeja tika izņemta 1977 gadā. Šeit atrodas dzimtsarakstu nodaļa.

1985 kapela ir pārveidota par Laulību pili. Virs rekonstruētās kapelas ēkas tika uzstādīts stikla korpuss (arh. Gediminas Baravykas), kapelas interjeru rotāja vitrāžas (autors Algirdas Dovydėnas) un īpaši pasūtīta lustra ( Konstantinas Eugenijus Šatūnas) . Kopš šā gada šeit tiek reģistrētas civilās laulības (īpašās vides dēļ uz Anykščius ierodas laulāties arī jaunlaulātie no citiem novadiem).

Atmodas gados pēc ilgām pārdomām tika nolemts, ka kapela kļūs par pilsētas kultūras dzīves centrālo punktu ar sakrālo, koncertu, izstāžu, muzeja un kultūrizglītības funkciju.
1991 20 jūnijs rajona valde pieņem rīkojumu par Anykšču Kultūrvēstures muzeja izveidošanu kapličā. 20 jūnijs rajona valde pieņem rīkojumu par Anykšču Kultūrvēstures muzeja izveidošanu kapličā. 1991 2 novembris pēc daudzu gadu pārtraukuma vecās Anykšču kapsētas kapliča tika izmantota Sv. Mise par visiem kapos apglabātajiem Anykšču iedzīvotājiem. Tā paša gada 21 decembrī. Pirmais pasākums – profesora Stasīša Šalkauska piemiņai veltīts vakars.
1992 kapela tiek nodota muzejam. Tā kļuva par kamerkultūras un mākslas pasākumu un izstāžu norises vietu, un šeit tika atvērta mākslas galerija.

2012 pavasarī ar Anykšču rajona pašvaldības domes lēmumu tika nodibināts jauns kultūras iestādījums – Anykšču mākslas centrs, un Anykšču kapliča kļuva par Anykštēnu pasaules radošo centru. Tagad cilvēki no visas pasaules vienmēr var šeit ierasties, satikties un tērzēt. Jau vairākus gadus pēc kārtas notiek izstāžu cikls “Mākslinieku atgriešanās” – ar Anykšču novadu saistītu mākslinieku darbu izstādes.

2013 27 jūlijs pie kapličas – Pasaules Anykšču radošuma centra – tiek atklāts piemineklis, kas atgādina par veco kapu vietu. Turpmāk šo vietu iezīmēs no Anykšču rajona nākušā tēlnieka Antana Žukauska veidotā Svēto vārtu kompozīcija (trīs krusti). Piemiņas memoriāla mecenāti ir Aldona un Algirdas Aviženieši un Anykšču rajona pašvaldība.

2016 Anykšču kapliča – Pasaules Anykšču jaunrades centrs tika atzīmēta ar piemiņas plāksni kā pateicība Burbišķu muižas īpašniekiem un vienas no senākajām Anykšču pilsētas ēkām būvētājiem Anupram un Filipīnai Venclovavičiem (autore – metālmāksliniece Jurgita Bugailiškiene).