Līdz šī gada 26. aprīlim Eņģeļu muzejā – Sakrālās mākslas centrā (Vilniaus iela 11, Anīkšči) būs skatāma mākslinieka Adomas Galdikas (1893–1969) izstāde, kurā eksponēti viņa 20. gadsimta 50.–70. gados trimdā radītie skiču, zīmējumu un gleznu darbi no Žemaišu muzeja ALKA krājuma.
Adomas Galdikas (1893–1969) bija viens no nozīmīgākajiem modernās lietuviešu mākslas pārstāvjiem – gleznotājs, grafiķis un scenogrāfs, kurš pirmais tiecās apvienot tautas mākslas mantojumu ar modernisma estētiku. Viņa daudzpusību apliecina plašais radošās darbības lauks: Galdiks visu dzīvi intensīvi gleznoja, darbojās grafikas jomā (lapu grafika, grāmatu ilustrācija, plakāti), veidoja pastmarkas un Lietuvas banknotes, kā arī noformēja vairāk nekā 15 Valsts teātra izrādes. Viņš bija aktīvs arī pedagoģiskajā darbībā. Mākslinieks radīja klusās dabas, kā arī monumentālas dekorācijas Lietuvas paviljoniem starptautiskajās izstādēs Parīzē un Ņujorkā. Galdika radošajā darbībā dominēja ainava, retāk – portreti un figurālas kompozīcijas.
Uz mākslinieka radošo attīstību būtiski ietekmi atstāja dažādas 20. gadsimta modernās mākslas plūsmas. Viņa izteikto zinātkāri un interesi par globālajiem mākslas procesiem stiprināja ceļojumi un ārzemju izstāžu apmeklējumi, kas rosināja dažādas stilistiskas pārvērtības. Meklējot savu rokrakstu, Galdiks apvienoja modernismu ar tautas mākslas motīviem – no reālisma, simbolisma un impresionisma viņa māksla attīstījās līdz neoromantiskam ekspresionismam, kurā jaušamas arī kubisma, fovisma un art deco iezīmes.
Izstāde veltīta izcilās kultūras mecenātes Beatričes Kleizaites-Vasaris piemiņai, atzīmējot viņas 100. dzimšanas dienu. Viņa bija viena no retajām lietuviešu trimdas kultūras darbiniecēm, kas atmodas laikā atgriezās Lietuvā un veltīja sevi tās kultūras atdzimšanai un mākslas izkopšanai. Šajā laikā viņa iepazinās un sadraudzējās ar izciliem lietuviešu māksliniekiem – Adomu Galdiku, Vītautu Ignu (Ignataviču), Vītautu Kašubu, Kazimieru Jonīnu un citiem, kā mākslas vēsturniece aktīvi interesējoties par viņu daiļradi. Pateicoties Vasaris kundzes iniciatīvai, daudzi trimdas mākslinieku darbi tika atgādāti atpakaļ uz Lietuvu. Aktīva sabiedriskā darbiniece un kultūras aizstāve, viņa atgrieza Lietuvas muzejiem tūkstošiem trimdas lietuviešu mākslas darbu, bet savu personīgo mākslas kolekciju – vairāk nekā 400 darbus – dāvināja viņas vārdā nosauktajai mākslas galerijai.